Akromegālija

Akromegālija ir hroniska, progresējoša endokrīnā slimība, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona (STH) veidošanās. Šī slimība izraisa nepareizu skeleta augšanu un veidošanos, kā arī bojā audus un dažādus orgānus. Visbiežāk tiek bojāti orgāni, kas atbild par vielmaiņu. Šī slimība tautā tiek dēvēta arī par Šreka slimību vai milžu slimību, jo izteiktākajos slimības gadījumos cilvēki līdzinās šiem tēliem – viņiem ir nedabiski liels augums un kāda ķermeņa daļa, piemēram, deguns vai pēdas var būt neproporcionāli lielas pārējam augumam. Vizuālajām izmaiņām nāk līdzi arī kaulu un locītavu sāpes, kā arī dažādas citas problēmas.

Akromegālija ir retā slimība, taču pacientu skaits ir visai liels, salīdzinot ar daudzām citām retajām slimībām. Latvijā varētu būt ap 200 cilvēku, kas sirgst ar akromegāliju, taču diagnosticēta tā ir vien ap 90 pacientiem. Teorētiski pasaulē šīs slimības prevalence ir 60 līdz 80 gadījumi no 1 miljona, taču patiesībā arī citviet pasaulē reālā izplatība ir daudz lielāka, jo īpaši pēdējos gados. Šī slimība teorētiski ir tik maz izplatīta tieši tāpēc, ka bieži vispār netiek diagnosticēta.

Akromegālija diemžēl ir slimība, kas daudzviet tiek diagnosticēta ievērojami novēloti. No pirmajiem simptomiem līdz precīzas diagnozes noteikšanai nereti paiet pat 10 un vairāk gadi. Problēma ir tajā, ka akromegālijas simptomi bieži tiek jaukti ar citu slimību simptomiem. Šī slimība attīstās ļoti lēni un sākotnēji tipiskākie simptomi ir, piemēram, vielmaiņas traucējumi un locītavu deformācijas, kas raksturīgas arī daudzām citām slimībām. Bieži, sākumā tiek diagnosticēts, piemēram, cukura diabēts un uzsākta tā ārstēšana. Tikai tad, kad ārstēšana ilglaicīgi nav devusi rezultātus, tiek meklētas citas slimības. Agrīna diagnostika ir ļoti būtiska tāpēc, ka laikus atklāta, slimība var tikt pat pilnībā izārstēta, taču, ja tā tiek atklāta novēloti, tā būtiski ietekmē gan cilvēka dzīves kvalitāti, gan paaugstina mirstības risku no audzējiem un citām problēmām. Slimību bieži izraisa hipofīzes audzējs, ko var veiksmīgi izārstēt, atklājot šo slimību pašā sākumā. Parasti gan slimība tiek atklāta daudz vēlāk, kad iespējama vien slimības apārstēšana.

Slimību visbiežāk pamana tieši pēc simptomiem, kas ir visai izteikti, slimībai progresējot. Par akromegālijas iespējamību ir jāsaukā uztraukties tad, ja sāk veidoties raupji sejas vaibsti, mēles, lūpu un deguna palielināšanās, izvirzīts apakšžoklis, plaukstu un pēdu palielināšanās, ādas sabiezēšana, balss pazemināšanās, galvassāpes, pastiprināta svīšana utt. Ja pamanāt kādas būtiskas izmaiņas savā izskatā, dodieties pie ārsta ar aizdomām par akromegāliju. Ar dažādām metodēm šo slimību var diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu. Visbiežāk šo slimību atklāj ar IGF–1 asins analīzi.

Slimību ārstē ar dažādām metodēm, atkarībā no slimības izpausmēm un attīstības stadijas. Kā jau sākumā tika minēts, pašā sākuma stadijā ir iespēdama ķirurģiska iejaukšanās. Vēlāk iespējam apstarošana vai ārstēšana ar medikamentiem. Ja zāles tiek lietotas regulāri ir iespējams panākt, ka deformācijas izzūd, mazinās sāpes locītavās un mazinās orgānu un audu disfunkcija.