Kā rīkoties pacientiem, kam diagnosticēta kāda retā slimība?

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par to, ka pacienti, kam diagnosticēta kāda retā slimība, nonāk bezizejā. Pirmkārt jau retās slimības ļoti bieži tiek atklātas novēloti, jo medicīnas personāls nereti nav pietiekoši kompetents, lai saskatītu reto slimību simptomus, kā arī nav pieejamas nepieciešamās diagnostikas metodes, taču, pat tad, ja reto slimību izdodas diagnosticēt laicīgi, ne vienmēr ir iespējams to efektīvi ārstēt. Reto slimību ārstēšana ir dārga un nepieejama. Nereti reto slimību pacientiem nekas cits neatliek kā samierināties un sadzīvot ar visām slimības izpausmēm, taču tā nevajadzētu būt. Valstij ir jāparūpējas arī par pacientiem ar retajām slimībām, pat tad, ārstēšana izmaksā dārgi. Ko reto slimību pacientiem vajadzētu zināt un kā rīkoties, kad diagnosticēta kāda retā slimība? Informāciju sniedz http://www.creditorapido247.com/.

Viss sākas ar slimības diagnostiku. Uz doto brīdi ir ap 7 000 reto slimību. To diagnostika parasti ir apgrūtināta un reizēm, līdz precīzas diagnozes noteikšanai var paiet pat vairāki gadi. Bieži ģimenes ārsti vai pat speciālisti retās slimības nepārzina vai vienkārši neizdomājas par tām, cenšoties uzstādīt diagnozi. Lai ātrāk un efektīvāk varētu noteikt diagnozi, vajadzētu iesaistīties arī pašam pacientam. Pirmkārt, ir jāprot precīzi uzskaitīt visas sūdzības un simptomu, neizlaižot pat sīkas detaļas. Otrkārt, daudzas retās slimības ir ģenētiskas, tāpēc dakteriem vajadzētu pastāstīt arī par ģenētiskām saslimšanām ģimenē, ja tādas ir. Ja jums pašam rodas aizdomas par kādu reto slimību, nekautrējieties izteikt savu variantu ārstam, lai kopīgi ātrāk noskaidrotu precīzu diagnozi un varētu uzsākt ārstēšanu.

Ja tiek uzstādīta diagnoze un tā apstiprina, ka pacientam ir kāda retā slimība, ir jāuzsāk ārstēšana. Reto slimību gadījumā ārstēšana parasti ir ļoti dārga. Valsts ir izstrādājusi zāļu kompensācijas sistēmu, taču nereti tā padala tieši reto slimību pacientus. Medikamenti tiek kompensēti konkrētām diagnozēm, kas iekļautas kompensējamo medikamenti sarakstā. Šis saraksts sastāv no trīs daļām – A saraksta, kur iekļauti tie medikamenti, kuriem ir līdzvērtīgas efektivitātes zāles, B saraksta, kur iekļauti tie medikamenti, kuriem līdzvērtīgas efektivitātes zāļu nav un C saraksta, kur iekļauti medikamenti, kuru izmaksas vienam pacientam gadā pārsniedz 4268,62 eiro.

Tomēr reto slimību gadījumos, vajadzīgie medikamenti ne vienmēr ir atrodami šajos sarakstos, līdz ar to, ir jāpiesaka individuālā zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācija Nacionālajā veselības dienestā. Individuālā kompensācija ir pieejama tad, ja konkrētie medikamenti un diagnoze nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstos, bet medikamenti ir nepieciešami dzīvības funkciju uzturēšanai vai arī tad ja diagnoze sarakstos ir iekļauta, taču efektīvu zāļu kompensējamo medikamentu sarakstos nav. Pirmajā gadījumā iespējam pilnīga kompensācija, bet otrajā vai nu pilnīga vai daļēja.

Individuālā kompensācija var tikt noraidīta vai apmierināta daļēji, kas var nebūt pietiekami, lai varētu izārstēt slimību vai mazināt tās simptomus. Ja Nacionālā veselības dienesta lēmums pacientu neapmierina, to ir iespējams pārsūdzēt Veselības ministrijā. Tas gan negarantē, ka tiks apmierināta pacienta prasība. Lēmumu pārsūdzēt ir vērts tikai tad, ja tiek saskatītas juridiskas nepilnības atteikuma pamatojumā. Kā jau tika minēts, likumā ir atrunāti gadījumi, kad zāles tiek kompensētas un ja jūsu gadījums neatbilst likumā noteiktajam, kompensācija var netikt piešķirta.

Lai gan Valsts republikas satversme nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, realitātē tas var izpausties citādāk, jo īpaši reto slimību pacientiem. Ārstēšana var izmaksāt pārāk dārgi, lai valsts to varētu atļauties kompensēt, tāpēc bieži vien reto slimību pacientiem nākas meklēt citas alternatīvas. Ir izveidotas speciālas reto slimību biedrības, organizācijas un atbalsta programmas, kurās var griezties pēc padoma un palīdzības, piemēram, www.creditorapido247.com.